Ārciema kapela minēta jau 1691.gadā. 1840.g. tika uzcelts lūgšanu nams, kas 1908. g. nodega. Jaunā koka baznīca uzcelta pēc 1.pasaules kara. 1927. g. fotogrāfijās redzama jauncelta baznīca. 1965. g.nodokļu nasta piespieda draudzi baznīcu pamest. Celtni izmantoja par graudu noliktavu. 2004. g. dievnams bija bez logiem, ar bojātu draudzes telpas un torņa jumtu, izdemolētām iekštelpām un iekārtām. 
Baznīca bija viena no arhitektoniski savdabīgākajām Vidzemes sakrālajām koka celtnēm.Tā bija viena no retajām koka statņu būvēm uz akmes mūra pamatiem. Neogotiskā stila garenbūvei daļēji bija izvirzits tornis, ko noslēdza augsta poligonāle smaile. Savdabīgi veidots torņa augšdaļas dekors- visās četrās skaldnēs izvietota apkārtejoša gotiska arkatūra.Garenfasādes - gotiskas logailas ar greznu masverku augšdaļā. Logailas īpatnēji veidotas- montētas no atsevišķiem koka gabaliņiem. Draudzes telpas jumts bija segts ar skaidām. 
Vienjoma draudzes telpai ar dēļiem apšūti trīsdalīti griesti, centrālajā daļā- pusloka velve, malējās daļās- segmentvelves. Virs ieejas bija koka stabu balstīta ērģeļu lukta. No izteikti askētiskās iekārtas saglabājušies tikai fragmenti, izņemot kanceli, kas pateicoties Augstrozes draudzei, restaurēta un pārvietota uz Augstrozes baznīcu.